Mīlas tauriņi <<

Ja dvēs'lē tavā
Sāpju akmens raud
Un vientulība
Ap tevi plīvuru auž,
Vien pasauc mani,
Pie tevis iešu,
Kaut pašas sāpes
Mani atpakaļ sauks
Un domas manas
Tumši padebeši jauks,
Varbūt nespēšu
Kā tauriņš
Spārnos pacelties
Un jau pēc mirkļa
Pie tevis atrasties,
Mans draugs...
Bet, ja sauksi tu,
Iešu
Un aiziešu...

Rozes ziediņš,
Mīlestībai atvēries,
Burvīgumu savu
Dāvā dāsni
Gan tev, gan man,
Gan visiem mums
Un teic –
Tik MĪLI mani,
Pasmaržo,
Bet nenolauz,
Pieskaries,
Bet nesamin!
Uzplaucis esmu
MĪLESTĪBAI,
Ne iznīcībai...
--------------------------------------------------------------- 

Mākoņkalnā
Uzkāpt
Un paldies
Teikt saulītei –
Gaismu tā dāvā
Ziemās, vasarās,
Priekos, nestundās.
Mākoņkalnā
Uzkāpt
Un sava dvēseles
Dārza
Ziedus skaistākos
Saules
Plaukstās bērt.
---------------------------------------------------------------

Plaukstās tavās
Savas sirds
Margrietiņas
Bēršu,
Lai ik dienu
Jaunā gadā
Manas mīlestības
Saulīte
Tev smaidītu,
Kaut dvēs'le mana
Skumju dziesmu
Dziedātu...
------------------------------------------------------------------

Caur pilsētai,
Ļaužu pūļiem,
Kur vientuļu
Cilvēku acīs
Izmisums raud,
Kājām basām
Meitene iet,
Māla piena krūzi
Rokās.
Katrai dvēselītei
Vientuļai
Pa piena
Malkam tiek...
Iet meitene,
Kājām basām,
Piens māla krūzē
Nekad
Neizsīkst...
-----------------------------------------------------------------

Sakūru, sakūru
Ugunskuru
No pagalītēm,
Mazām, mazām,
Gaišu atmiņu
Sildītām.
Sakūru, sakūru
Ugunskuru,
Kas nedzisīs
Nekad.
Un varbūt
Brīžos tajos,
Brīžos tumšajos,
Kad liksies-
Ceļš mans galā,
Atmiņu
Dzirkstelīte
Manu sāpju kausā
Gaismiņu degs!
----------------------------------------------------------------------

Ne vienmēr vārdi vajadzīgi,
Reizēm tie pat lieki...
Brīžos tajos, brīžos tajos
Netveramajos,
Kad, acis pieverot,
Labāk paklusēt,
Lai sadzirdētu,
Ko teic dvēselīte,
Kuras dziesma skan
Tik klusumā
Un ir kā tauriņa
Pieskāriens
Pusnakts tumsiņā.
----------------------------------------------------------------------

Dvēs’le tava
Kā vakarblāzma
Spīd,
Tajā tik daudz
Baltu tauriņu
Mīt,
Kuri pa
Saullēkta ceļu
Lido
Uz citiem
Dvēseļu dārziem
Un tajos
Mīlestības gaismu
Nes.
Bet tevī pašā
Paliek brīnums,
Kas spēj
Zvaigžņu ceļos
Vest.
-------------------------------------------------------------------------

Klusi manī
Dziesmiņa skan,
Kuru visiem
Dziedu.
Dvēselītēm,
Kas Viņsaulē mīt,
Vakaros
Svecīti dedzu
Un skumjas manī
Raud.
Mīļajiem saviem
Rītos
Maigi uzsmaidu
Un skan mans
LABRĪT!
Pavasarim
Plaukstošajam
Liegu glāstu
Dāvāju
Un sirdī manā
Rāmi ieskanas
Cīruļu treļļi.
Saulei,
Saulītei,
Kas visus mīļo
Un silda,
Manā dziesmiņā
Kā zvaniņš
Iezvanās
PALDIES!
PALDIES!
PALDIES!
--------------------------------------------------------------------

Naktī šai baltajā
Zvaigznes sarunājas.
Uz zvaigznītes ikkatras
Dvēselīte maza
Smaida,
Brīnumu gaida.
Dvēs’les rokās
Sadodas
Un pasauli
Mīlestības gaismā
Skauj.
Sniegbalta mirdz
Pasaulīte
Zvaigžņu gaismas
Apmirdzēta.
-----------------------------------------------------------------------

Es nekad nepārstāšu
Mīlēt,
Kaut sāpes
Tik nežēlīgi
Dvēs’li manu
Plosīs,
Ka liksies –
Paliks no tās
Vien sāpīgas lauskas.
Es nekad nepārstāšu
Mīlēt,
Savu mīlestības
Puķi
Arī caur sāpēm
Audzēt.
---------------------------------------------------------------------

Sniega Feja
Plaukstās tavās
Lika
Sidrabspožu
Sniegpārsliņu,
Lai tā
Baltu gaismu
Dvēs’lē
Lietu
Un no tumsas
Maldiem
Pasargātu.
Lai tu ar
Savu gaismas
Dvēselīti
Neļautu tai
Drūmā pelēcībā
Gaist...
-----------------------------------------------------------------------

Ar puķuzirnīšu
Maigo smaržu
Rīta kausiņu
Piepildīt,
No tā maziem
Malkiem dzert,
Tik neizdzert.
Visu dienu
Dvēseli skart
Smaržas glāstiem
Maigiem
Un skumju bērnu
Ziedkausiņos
Saujiņu gaismas
Liet,
Lai viņi var
Uzsmaidīt
Pasaulei,
Kaut nedaudz
Smiet.
-------------------------------------------------------------------------

Caur miglas
Vāliem
Meitenīte iet
Sniegbaltā
Kleitiņā,
Rožu ziedlapu
Pilnām plaukstām.
Vējiņš mazs
Viņai palīgā
Nāk
Un kāda ziedlapiņa
Caur miglai
Lidot sāk,
Līdz sirsniņā
Nonāk,
Kurai visvairāk
Slāpst.
------------------------------------------------------------------------

Cilvēks
Ir kā zieds,
Kura dvēsele
Atveras saulei
Un plaukst.
Reizēm pa ziedlapām
Rasas lāsītes
Rotaļājas,
Zieds
Aizveras
Un raud.
Tad atkal
Tas paveras saulei,
Tiecas, tiecas
Uz augšu,
Savās plaukstās
Tver gaismu,
To citu cilvēku
Dvēselēs
Lej,
Lai ap viņiem arī
Gaismas eņģeļi
Dej.
-----------------------------------------------------------------------

Orhideju skūpsti
Tavos matos
Zied.
Īrisu glāsti
Tavās acīs
Dzied.
Cerība
Miglas spārniem
Tavās lūpās
Trīc…
Mirdz zvaigzne
Debesīs –
Tā tava
Sirds.
---------------------------------------------------------------------

Mīlestība
Pa ledainiem ceļiem
Ik vakaru
Nosalusi
Iet
Līdz durvīm,
Kuras vienmēr
Ir ciet.
Un klauvē
Pie tām maigi,
Tik tās neveras
Vaļā,
Tās ir ciet.
Mīlestība alkst
Iekšā tikt
Un atkausēt
Ledainu sirdi
Ar savām
Nosalušām plaukstām,
Kurās mazs
Puķzirnītis zied,
No tā smaržas
Pat akmens
Sāk raudāt…
-----------------------------------------------------------------------

Nekas tā dvēseli
Nesilda
Kā mīlestība,
Kas mūžam zied
Un saviem
Gaismas stariem
Dvēseli glāsta,
Kas skumjās
Sastingusi
Un pati sev
Par nastu palikusi.
Mīlestības gaismas
Avots
Skumjas maigas dara
Un dvēseli
Tuvāk saulei
Ceļ…